Veselības ministrs Hosams Abu Meri ir par kvalitatīvu, efektīvu veselības aprūpi, bet... tikai „Twitter” saukļu un lozungu līmenī
Pietiek lasītājs16.04.2024.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Jau ilgāku laiku veselības ministrs Hosams Abu Meri (Jaunā vienotība, JV) ir pamanāms sociālos tīklos un preses relīzēs, ļoti aktīvi piedaloties dažādās ļoti konstruktīvās un ļoti produktīvās sarunās ar visdažādākajiem sarunu partneriem par jebkuru tēmu un dodoties reģionu vizītēs, kur vienā dienā paspēj būt gan Madonā, gan Rīgā uz vairākiem objektiem. Ir pat devies pāri okeānam uz ASV, lai divas dienas izietu ekskursijā pa vienu no labākajām ASV slimnīcām - Džona Hopkinsa slimnīcu.
Ir skaidrs, ka ministram nepieciešama pieredze un elementāra apmācība, jo, strādājot šaurā privātā ambulatorā sektorā un ikdienā veicot tikai dažādus gastroenteoroloģiskus izmeklējumus, zināšanu par veselības aprūpi un tās vadību kopumā, pacientu aprūpi, ārstniecību, tās kvalitāti un efektivitāti nav.
Bet tepat tuvāk, Zviedrijā, ir taču Karolinskas klīnika ar izcilu Eiropas slimnīcas pieredzi. Tāpat citviet Eiropā, piemēram, Vācijā, Šveicē, Nīderlandē, Slovēnijā (kur tikpat iedzīvotāju kā Latvijā). Izdevumi Slovēnijā un tās ārstniecības resursi veselības aprūpei ir krietni mazāki, taču veselības aprūpes darba rezultāti ievērojami labāki nekā Latvijā. Tāda pieredze arī mums, nodokļu maksātājiem, noteikti izmaksātu lētāk.
Neskatoties uz grandioziem H.Abu Meri plāniem un solījumiem, kuros speciālisti itin sekmīgi atpazīst “labi uzsildītās ieskābušās zupas” no iepriekšējo ministru stratēģijām un iecerēm, nauda valsts maciņā nākamgad būs šā gada līmenī un pat vēl mazāk. Tā ka nav skaidrs, kā viss H. Abu Meri visiem visapkārt sasolītais tiks pildīts.
Šobrīd sabiedriskā apspriešanā ir izlikts Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/b5bcc6d2-9a98-425f-be37-6dd871a734a9. Neko jaunu jau šis ziņojums daudz nepasaka, tas pats, kas iepriekš, šis tas samainīts vietām (skābā zupa jau it kā jāapmaisa, lai nejūt tās vecumu), izņemot punktu 4.8. Pilnveidotas lauku piemaksas ieviešana ģimenes ārstu piesaistei darbam lauku reģionos, kur 2024. gadā šādu piemaksu saņem 478 jeb 39,47% ģimenes ārstu prakšu, vidēji 462 euro mēnesī.
Jaunajā ziņojumā pēc pievienotajiem aprēķiniem maksimālā summa tikai šai pozīcijai vienai praksei sasniedz 2500 eiro (!), bet vidēji uz praksi 2000 eiro (!). Šādu piemaksu plānots maksāt pilnā apmērā, ņemot vērā vien divus kritērijus: 1) atrašanos noteikta km skaita attālumā no Rīgas un 2) iedzīvotāju blīvuma. Netiek ņemts vērā ne darba apjoms, ne tā kvalitāte, netiek arī uzdoti kādi jauni mērķi, kas jāsaniedz.
Piemēram, Balvos no 2025. gada lauku ģimenes ārsts par to pašu darbu tai pašā vietā saņems par 2500 eiro vairāk nekā ārsts turpat blakus esošajā Balvu-Gulbenes slimnīcas apvienībā. Par Rīgas ārstu ģimenes praksēm, to izmaksām nemaz nerunājot, jo tiem (kā jau vienmēr) nekas nepienākas, tikai augstākas izmaksas galvaspilsētas cenās un zemākas apmaksas no Nacionālā veselības dienesta.
Par to, ka lauku ģimenes ārstiem jau tagad ir dāsnas dotācijas, kuras bagātīgi sniedz pašvaldības, ir smalkjūtīgi noklusēts (interesenti var apskatīt “Aizliegtā paņēmiena” sižetu par šo tēmu). Tam nepieciešami vien 9 987 000 euro.
Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 Hosams Abu Meri lepni paziņoja, ka neviens viņu nevar politiski ietekmēt un ka viņš gandrīz vai nepazīst savus partijas biedrus, turklāt ir ārsts, kurš ne no kā nebaidās, - ar ko izpelnījās vispārēju sajūsmu.
Taču aiz šī ģimenes ārstu lauku koeficienta stāv konkrēta politiska figūra – Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS), kura vienlaikus ir arī Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LĢAA) vadītāja. Jau sen varas koridoros LĢAA ir mēģinājusi ieviest šo papildu maksājumu šauri tikai lauku ģimenes ārstiem, taču līdz šim tas nebija izdevies, jo tika atzīts par netaisnīgu pret citiem ģimenes ārstiem Rīgā, kur ir pat krietni lielāks darba apjoms nekā patukšās lauku teritorijās.
Koeficients tik tālu līdz reālām aprisēm nekad nebija nonācis, pat prezidents E.Levits iepriekšējai ministrei L.Menģelsonei šo jautājumu lika noņemt no dienas kārtības. Bet nu izskatās, ka ministrs H.Abu Meri bez lielas stīvēšanas koalīcijas partneru vēlmes respektē un “drosmīgi” , ne no kā nebaidoties, to lobē, ignorējot jebkādu samērību un taisnīgumu.
Būtu interesanti dzirdēt un arī redzēt, kur VM šādu papildu finansējumu ņems, jo, kā rāda aprēķini, nākamā gada VM budžets būs tādā pašā līmenī vai pat nedaudz samazināts. Vai tiešām iepriekšējā ministre L.Meņģelsone ceļamaizē bija iemācījusi nekaunības metodi, ka vajag tik draudēt un prasīt, gan jau MK naudiņas atradīs, viņas iepriekšējai šantāžai taču atradās pārsimt miljonu…
Kā zināms, virkne VM iniciatīvu sāksies no šā gada 1. jūlija - palielina valsts zāļu kompensācijas apjomu no 50 uz 75%, bet, tiesa, nemaz nerunā, ka nav nemaz uzsākta jaunu medikamentu iekļaušana sarakstā kompensācijai, tai skaitā onkoloģijas un reto slimību inovatīvu medikamentu iekļaušana.
Nav skaidrs par citām iniciatīvām, kas sāksies no pusgada, bet ir skaidrs, ka arī nākamā gadā vairāk kā pusgadam naudas nebūs. Vai to nesauc par “meliem īsas kājas” vai arī “visu laiku mīlētākais ministrs Twitter un Facebook” , kuram “solīts makā nekrīt”?
Jau sen neesam Baltijas valstīs vienlīdz ar citiem veselības rādītājos vai ārstniecības kvalitātē, faktiski konkurējam par pēdējām vietām ar Rumāniju un Bulgāriju kaut kur ES lejasgalā, bet toties mūsu ministrs sparīgi lieto sociālos tīklus, un kaimiņi nobāl, jo tie vienkārši strādā.
Iespējams, ka apslēpti naudas līdzekļi parādīsies pēc slimnīcu kartēšanas un sen, sen, sen solītās līmeņošanas, kura pagājušā nedēļā tika prezentēta VM Stratēģiskajā padomē. Diemžēl arī šeit sagaida vilšanās – plānā nav apkopoti nedz esošie dati, nedz iedzīvotāju blīvums, nedz pieejamie resursi, nav izstrādāti nekādi kritēriji vai standarti, nav skaidrs, kādiem pamata kvalitātes kritērijiem būtu jāatbilst, lai kvalificētos reģionālo slimnīcu līmenim nevis tikai pēc nosaukuma pie ieejas, bet arī pēc faktiskās veiktspējas un nodrošinājuma.
Prezentācijā minētie sasniedzamie mērķi ir izplūduši un neskaidri, vīzijā sarakstīts pilnīgi viss iespējamais, taču nav minēti konkrēti ieguvumi ne skaitliski, ne finansiāli, ne apjoma. Kopumā tie izskatās pēc kārtējiem kvadrātiņiem, ko viegli sazīmēt uz papīra, taču, kā realizēt dzīvē vismaz ar aptuvenu plānu, skaidrības nav nekādas.
Nekur neparādās būtiska veselības aprūpes sistēmas kā visaptverošas veselības aprūpes kvalitātes vadība sistēma, saskaņā ar ko tā tiktu ieviesta, kā darbotos, un varbūt beidzot tiktu izvērtēti kvalitātes darba rādītāji un ārstēšanas efektivitāte, jo bez šādas sistēmas tie ir tikai tukši saukļi. Faktiski ministrs H. Abu Meri ir par kvalitatīvu, efektīvu veselības aprūpi, bet tikai Twitter saukļu un lozungu līmenī...
Reģionālās slimnīcas tiek plānots pārņemt valsts pārvaldībā, bet tad paralēli jābūt risinātam arī atbilstošam finansējumam, jo viens no iemesliem, kādēļ Daugavpils reģionālā slimnīca nonāca bankrota priekšā, bija neatbilstoša samaksa par padarīto darbu pēc valsts (!) cenrāža. Arī šeit būs nepieciešams finansējums, taču VM piedāvātajā budžetā tāda nav. Nav arī solīto tarifu pārskatīšanas traumatologiem, Slimnīcu biedrībai, nemaz nerunājot par atalgojumu mediķiem.
Būtu interesanti uzzināt, no kādiem finanšu avotiem tiks segtas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) korpusa būvniecības apturēšanas, konservācijas, kā arī tiesvedības izmaksas, kas būs mērāmas miljonos? Vai PSKUS padomes lēmums par būvniecības pēkšņu apturēšanu ir attaisnojams un pirms tam tika izvērtētas visas iespējamās sekas un riski, kur būtiskākais ir esošās būvniecības apturēšana uz nenoteiktu ilgu laiku un, visticamākais, no jauna piešķirtā ES fondu nauda tā arī netiks apgūta, un jaunu korpusu tuvāko trīs, ja ne piecu gadu laikā mums neredzēt? Kurš par šo atbildēs, jo iepriekšējās PSKUS valdes atbildībā nolaidību Prokuratūra nesaskata.
Interesanti, kāda būs tālākā ministra H. Abu Meri taktika, jo budžetu sadala partijas biedrs no Finanšu ministrijas, - vai, cerot uz milzu atbalstu, labākajās L.Meņģelsones tradīcijās dosies streika gājienā un pieprasīs trūkstošo finansējumu, metīs pa gaisu JV biedra karti un atgriezīsies Saeimas deputāta krēsla, paralēli strādājot privātā sektorā? Vai meklēs jau iepriekš minētās slēptās rezerves vai ieviesīs, principā legalizēs maksas medicīnu, kas faktiski šodien jau ir? Vai arī paliks viss tāpat kā iepriekš – drosmīgi apņēmīgas intervijas TV un prasti Twitter posti par jebko, bet pārsvarā vecas, bet izcili dārgas, ieskābušas zupas uzsildīšanas līmenī…
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
