Iesaki rakstu: 
Piektdienas vakarā, 5. aprīlī skatos LTV Ziņu dienesta raidījuma “Panorāma” korespondentes Vitas Anstrates (attēlā) materiālu no Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) ģenerālmēģinājuma un nespēju noticēt redzētajam. Tiešām, es dzīvoju tiesiskā valstī, Latvijā, vai tomēr padomju republikā, vai Putina Krievijā?
Raidījums “Panorāma” rupji aizskāra personas godu un cieņu, pazemojot un nomelnojot gan konkrētu cilvēku, gan orķestra kolektīvu, un parādīja sabiedrībai savu žurnālistu šokējošo neprofesionalitāti. LTV Ziņu dienests izmantoja savas “ceturtās varas” spējas vardarbīgi un pret sabiedrības interesēm. Tas nu izskatās jo īpaši ciniski pēc tam, kad sabiedriskie mediji “kačāja pravas” pie valsts prezidenta.
Raidījuma “Panorāma”sākumā studijā Ilze Dobele un Jānis Geste paziņo, ka orķestra vadība ir saņēmusi “anonīmu sūdzību” par “uzmākšanos”, kas notikusi pirms vairākiem gadiem. Sākas korespondentes Vitas Anstrates sižets ar piebildi, ka sūdzība par “viena darbinieka uzvedību un rīcību” saņemta no divām sievietēm arī uz LTV uzsāktās akcijas WhatsApp un telefona numuru “Neklusē”, turklāt Latvijas Televīzijai sieviešu vārdi esot zināmi, taču to anonimitāte tikšot saglabāta. Pēc tam seko citāts no sūdzības, kurā minēts apsūdzētā cilvēka vārds un uzvārds!
Nākamo sešu minūšu laikā “Panorāma” patvaļīgi izvirza šim cilvēkam apsūdzību par “seksuālo uzmākšanos”, un tā tiek pamatota ar citāta vārdiem: “mulsinošs aizinājums aprunāties divatā”, “apsēdās daudz tuvāk, nekā koleģiālās attiecībās būtu pieņemams”, “sekoja komplimenti par izskatu” un piedāvājums “aiziet uz kafiju”. Vēl citātā minēts, ka pēc kāda laika, citā situācijā vīrietis esot nesavaldījies un sakliedzis uz sūdzības autori, jo uzzinājis, ka viņa vēlas turpināt mācības citā augstskolā.
LNSO valdes locekle Indra Lūkina uz “Panorāmas” žurnālistes mēģinājumu “ielikt viņai vārdus mutē” (teiciens, kas labi zināms mediju vidē, norādot, ka žurnālista pagalam neprofesionalu rīcību, kuras mērķis iegūtu no intervējamā vēlamo atbildi) un nosaukt anonīmā ziņojumā minētā vīrieša identitāti reaģē profesionāli un godprātīgi - neapstiprina izskanējušo vārdu un uzvārdu, uzsverot, ka sūdzībās minētie apgalvojumi ir seni un neviennozīmīgi un tie rūpīpīgi jāpārbauda. (Šokējoši, ka pēdējā laikā arī iepriekšējos sižetos par šo tematu “Panorāma” sauca anonīmos ziņojumos apsūdzēto cilvēku vārdus un uzvārdus!)
Pēc tam LTV Ziņu dienests kārtējā“ Panorāmas” soda ekspedīcijā akcijas “Neklusē” ietvaros uzurpē policijas, prokuratūras un tiesu varu: TV skatītāji redz, kā korespondente Vita Anstrate un operators Aigars Kovaļevskis ar ieslēgtu kameru un skaņas ierakstu orķestra ģenerālmēģinājuma laikā vajā pieminēto orķestra darbinieku, klātesot viņa kolēģiem, un, uzdodot viņam jautājumu, skaļi apgalvo, ka “mums ir informācija, ka par seksuālo uzmākšanos arī par jums ir ziņots šeit”.
Vai spriedums jau pasludināts: tā bija seksuāla uzmākšanās?! Bez izmeklēšanas un tiesas? LTV Ziņu dienests iemin dubļos cilvēku tūkstošiem skatītāju acu priekšā, sagrauj viņa profesionālās attiecības, attiecības ar draugiem un paziņām, galu galā – attiecības ģimenē, iespējams, psihisku un fizisku veselību. Pietika ar nule atrādīto citātu no sūdzības? Un kur galu galā - nevainības prezumpcija? Pavirši, ciniski un cūcīgi!
Jā, ir jāapzinās ka šo divu sieviešu sūdzībās pieminētais vīrietis pirms vairākiem gadiem attiecībās ar viņām varēja ļaunprātīgi izmantot savu amata stāvokli un pilnvaras, arī izturēties nepieklājīgi un rupji vai izdarīt vēl smagākus pārkāpumus un pat kriminālnoziegumu. Taču par to ir jāspriež tiesībsargājošām iestādēm pēc izmeklēšanas. Tikpat labi – sūdzību iesniedzējas varēja meklēt labumu sev - izmantot LTV Ziņu dienesta palaisto akciju, lai atriebtos par kādu personīgu konfliktu vai galu galā atbrīvotu vakanci LNSO, vai tīksmi izbaudītu savu varu pār citu cilvēku, “Panorāmas” kliedzošo neprofesionalitāti un sabiedrības nespēju pretoties šai LTV patvaļai.
Vitas Anstrates un Aigara Kovaļevska sižets tikmēr turpinās - intervējamais atsaka korespondentei iesaistīties sarunā, taču korespondente neliek viņu mierā. Pēc tam sižetā izskan informācija, ka telefonsarunā “Panorāmas” apsūdzētā persona “savu ietekmi vai nepareizu rīcību”, kas viņam pārmesta sūdzībās, noliedz. Cilvēks nav atzinis savu vainu! Tālāk seko vēl viens žurnālistes mēģinājums ievirzīt sižetu “vajadzīgā gultnē”, proti, saņemt no orķestra mūziķēm atbildi, ka viņas “nejūtas droši” un baidītos ziņot par seksuāla rakstura uzmākšanos. Neveiksmīgi – ekspresintervijās mūziķes atbild, ka jūtas droši un nepieciešamības gadījumā droši ziņotu priekšniecībai un policijai.
Arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vadība neapstiprināja “Panorāmai”, ka LNSO vadības saņemtajās sūdzībās nosauktā persona ir minēta arī līdzīga rakstura sūdzībās augstskolā. Jānovērtē drosme un izturība, ar kādu LNSO un JVLMA vadība un darbinieki iztur agresīvo LTV Ziņu dienesta spiedienu.
Sestdienā un svētdienā, 6. un 7. aprīlī sociālais tīkls X “uzsprāga”, sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem un daudziem citiem komentējot iepriekšējās dienas “Panorāmas” sižetu par LNSO un citus ar LTV saistītus skandalozos notikumus. Arī kāda LNSO mūziķe pauda skumjas un vilšanos par to, ka “Panorāma” rupji ielauzās orķestra ģenerālmēģinājumā (kad saskaņā ar iedibināto kārtību visiem telpā jāievēro klusums un cieņpilna attieksme pret darbu) un pēc tam ēterā mētājās ar apsūdzībām, nevis parādīja materiālu par unikālo Gustava Mālera 2. simfonijas atskaņojumu, kam mūziķi gatavojās. Tāds nu ir LTV līmenis.
Šokē LTV vadības un sabiedrisko mediju uzraugošās institūcijas - Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) nespēja iesaistīties situācijas risināšanā vai pat kaut kā reaģēt uz sabiedrības reakciju. Kam citam, ja ne LTV galvenajai redaktorei Sigitai Roķei, pēdējā laikā masu medijos ne reizi vien tirzātajam LTV valdes priekšsēdim Ivaram Priedem un kādam no SEPLP locekļiem - Sanitai Uplejai – Jembergai, Jānim Siksnim un Jānim Eglītim - bija nekavējoties jāpauž savs viedoklis un iespējas risināt saasināto situāciju. Amatvīri un sievas augstprātīgi klusēja. Sak’ – “pacepsies” un nomierināsies, un problēmu varēs atkal paslaucīt zem paklāja (pat valsts prezidents norādījis SEPLP uz šo netikumu), pēc pāris nedēļām uzdodot izstrādāt kārtējos labojumus redakcionālajā politikā, kā tas noticis ar starptautiski bēdīgi slaveno “cūku komiksu”.
Bet apsūdzētajam cilvēkam, iespējams, ir salauzta dzīve! Jā, ja arī tiesā pēc mēnešiem vai gadiem viņš panāks savu taisnīubu un atjaunos labu vārdu vairumam sabiedrībā tas vairs neinteresēs, un vai “Panorāma” tad parādīs par viņu otru sižetu? Šaubos! Gļēvi, bezarbildīgi, ciniski, augstprātīgi! Tāpat kautri klusēja mediju ombuds, kas nu pēdējo skandalozo notikumu straumē ap sabiedriskajiem medijiem peld pa straumi kā bezmugurkaula amēba. Klusē Tiesībsargs!
Mūsdienu teorijā, kurā definēti pornogrāfiski materiāli, ir paplašināta to nozīme. Par pornogrāfiju, piemēram, nosauc arī bezmērķīgu vardarbības atrādīšanu ar mērķi izsaukt emocijas. LTV Ziņu dienests 5. aprīļa “Panorāmas” ēterā nodarbojās publisku vardarbību. Prert cilvēku, pret orķestra kolektīvu, pret sabiedrību, kurai bija tajā jānoiskatās. Pornorāma!
5. aprīlī Panorāmā LTV ziņu dienests, sākot no tā vadītājas Ivetu Elksni un beidzot ar ierindas korespondentiem, slaidi nospļāvās uz tiesisku valsti un sabiedrību. Kāpēc tas ir noticis? Vai ceturtās varas pārstāvis - LTV Ziņu dienests – tīksminās par savu visvarenību, tajā pašā laikā demonstrējot klaju neprofesionālitāti, ko grib kompensēt ar cinisku patvaļu, centieniem visiem iespējamiem līdzekļiem sasneigt lētu sensāciju un arī sabiedrības iebiedēšanu? Vai Latvijas iedzīvotājiem ir jāmaksā sava nodokļos atdotā nauda par šādu pagrimušo sabiedrisko mediju?
Atskatoties uz pēdējo mēnešu laikā notikušiem skandāliem ap Latvijas Televīziju un LTV Ziņu dienestu, jāsecina, ka šīs sabiedriskais medijs turpina katastrofāli zaudēt prestižu sabiedrībā un profesionalitātes līmeni, metot netīru neuzticības ēnu pār visiem masu medijiem Latvijā. Sabiedriskie mediji tiekot diskreditēti? Tiešām?! Tie jau ilgu laiku diskreditē paši sevi un sabiedrību un tad aizskrien padiskutēt par savu “lielo” lomu uz Rīgas pili.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
