Aizkulišu procesā virzītā Rīgas domes izpilddirektora vietniece pildīs Jaunupa un Co. uzdevumus
Pietiek lasītājs10.04.2024.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Elita Baklāne-Ansberga ir persona, kura spēj pielāgoties visiem politiskajiem vējiem un saimniekiem, kas viņai nodrošina labi apmaksātu darbavietu augstā amatā. Bez morāles principiem jeb, kā saka, “nauda nesmird”, un to var tulkot pārnestā un arī tiešā veidā, jo šobrīd viņas uzdevums ir bīdīt vienas partijas – “Latvijas attīstībai” vadītāju Edgara Jaunupa un Jura Pūces intereses saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas biznesu Rīgā.
Pašlaik viņa jau no februāra gaida savu apstiprināšanu Rīgas domes izpilddirektora vietnieces amatā, bet ir iekavējies balsojums Rīgas domes sēdē. Iespējams, šis nav augsts postenis viņas CV, bet nozīmīgs amats, lai savu labvēļu interesēs uzraudzītu atkritumu biznesa jautājumu virzību pareizajā gultnē. Respektīvi, ievirzot izpilddirektori Jāni Langi pieņemt pareizus lēmumus un tos virzīt deputātiem pieņemšanai.
Tas būtu solis pozīciju stiprināšanā, jo no otras puses vajadzīgajā postenī jau atrodas Jaunupam un Pūcem paklausīgs biedrs Viesturs Zeps, kas visu attiecīgi ievirza pareizajā gultnē no Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja posteņa. Vai Zepam interesē mājokļi? Iespējams. Bet noteikti neinteresē vides jautājumi. Taču šī ir svarīga komiteja partijai, kas nosaka atkritumu apsaimniekošanas politiku pilsētā.
Elita Baklāne-Ansberga ilgus gadus ierēdniecībā ne ar ko neizcēlās. Bija “Latvijas valsts mērnieka” valdes priekšsēdētāja. Bet tad viņu sagaidīja straujš karjeras lēciens – viņa tika izvēlēta kā Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore.
Par to, ka nauda nesmird, liecina viņas tālākās karjeras izvēle – strādāt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga komandā kā Ventspils domes Ekonomikas nodaļas vadītājai. Pirms nokļūt šajā amatā, viņa bīdīja interesantu projektu – ļoti dārgu Valsts zemes dienesta arhīva būvniecību tieši Ventspilī. Uzzinot, ka ticis negodprātīgi izmantots, tā brīža Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs publiski atzina, ka Elita Baklāne-Ansberga ir zaudējusi viņa uzticēšanos.
Atpakaļ ietekmīgo amatu klasifikācijā viņa tika jau 2019.gadā kā Valsts vides dienesta ģenerāldirektore (partijas “Latvijas attīstībai” VARAM ministra Jura Pūces laikā). Turklāt pēc tam nāca gaismā dažādas epizodes, kad, iespējams, viņa kā vadītāja piesegusi dažādas Ventspils pilsētas vides problēmas, ņemot vērā ostas uzņēmumu darbības spektru, kas gaisa piesārņojuma ziņā nav sliktāks par Mendeļejeva tabulu.
Kad mainījās VARAM vadība un par ministru kļuva Māris Sprindžuks, viņš netolerēja Jaunupa, Pūces un Lemberga intereses, un Elitai Baklānei-Ansbergai amats bija jāpamet. Bet viņa saglabāja ērtu un siltu vietiņu – VAS “Elektroniskie sakari” padomes locekles amatu. Šo amatu viņai atkal izkārtoja VARAM ministrs, kas ir šīs kapitālsabiedrības akciju turētājs – tātad vēlreiz varam redzēt saikni ar politisko partiju “Latvijas attīstībai”.
Jāsaka, ka par viņas īpaši ciešo draudzību ar Edgaru Jaunupu runā jau sen – tā sākusies no Latvijas Universitātes laikiem, kad abi kopā uzdzīvojuši un vārījuši “podus” studentu pašpārvaldē. Savukārt Jaunupa stils ir ļoti vienkāršs – atrast ļoti naudīgus uzņēmējus ar viņu šaurām interesēm, tad izveidot sev lojālu, pietuvinātu un ļoti paklausīgu cilvēku tīklojumu dažādos ietekmīgos amatos. Savukārt noslēguma fāzē tiek izsistas cauri mistiskas lietas, kā rezultātā nauda no jaunā biznesa tiek sadalīta. Politbizness.
Ir skaidrs, ka Elita Baklāne-Ansberga Rīgas domē būs tikai šaha figūra Jaunupa-Pūces veidojumam, kurš kopā ar Zepu pildīs konkrētus “uzdevumus”. Visi koalīcijā to saprot, bet “mīļā miera labad” piever acis.
Šobrīd šim spiedienam turas pretī Rīgas domes frakcija NA/LRA, kas agrākā VARAM ministra Māra Sprindžuka ietekmē saredz bažas un iespējamu interešu konfliktu un uzstāj, ka šajā amatā piemērotāka būtu no politiskās ietekmes neitrāla persona. Kā ziņo “Nekā personīga”, no sākuma frakcija vienojusies par brīvu balsojumu, kurā katrs var balsot pēc saviem uzskatiem, bet pēc izjustā spiediena un ietekmēšanas manevriem nolēmusi neatbalstīt kandidatūru.
Līdz ar to trūkst balsu. Skaidrs, ka Zeps nekad nepierunās kolēģus no partijas “Progresīvie” atbalstīt šo kandidatūru, jo starp abām partijām valda naids uz “mūžīgi mūžiem” Jaunupa un Pūces azartspēļu lobēšanas dēļ. Kuluāros runā, ka tagad Elitas Baklānes-Ansbergas bīdīšana daudz cerīgāk varētu izdoties, pielasot partijas “Saskaņa” domes deputātu balsis. To, ka šis ir ticams variants, apliecina jau sadarbības piemērs Ropažu novadā, kur abas partijas atsevišķos gadījumos sadarbojušās, it īpaši ar atkritumu apsaimniekošanu saistītos jautājumos.
Mēs zinām, cik ļoti Jaunupam patīk basketbols. Un zinām, cik netīras spēles arī tajā tika spēlētas līdz viņa aiziešanai. Bet vecās saites jau nevar saraut. Tā nu viena no personām, kuras ģimenes intereses atkritumu biznesā varētu tikt virzītas, ir izbijušais basketbolists Jānis Blūms. Atkal jāmin kāda sakritība – šis basketbolists vēl pēdējās pašvaldību vēlēšanās startēja ar trešo kārtas numuru Ropažu novadā no “Latvijas attīstībai” saraksta.
Protams, ir skaidrs, ka šāda pretrunīgi vērtēta persona nedrīkst tikt virzīta šādam ietekmīgam amatam Rīgas domē. Šobrīd tas ir Rīgas domnieku ziņā – meklēt jaunu, politiski neitrālu personu vai atbalstīt Jaunupa – Pūces politbiznesu. Nedrīkst vēl piemirst par Lemberga interesēm Rīgas brīvostā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
